2013.gada aprīlī notika pedēja mobilitāte kopā ar skolēniem Vācijā, Prien pilsētā.

Mobilitātes laikā notika Jauniešu kongress, kurā skolēni pastāstīja par projekta gaitu, dalījas pieredzē, ka arī demonstrēja savus videofilmus par dabu.

Kongresa programma

Par filmas veidošanu:

2011./2012.mācību gada noslēgumā tika organizēta vasaras nometne projekta dalībniekiem Ventspils 3.vidusskolā. Nometnes mērķis bija dabas objektu pētīšana, foto un video veidošana/apstrāde, atskaites filmas veidošana. 2012./2013. mācību gadā projekta dalībnieki pabeidza filmas veidošanu par Latvijas dabas bagātībām, kura tapa divu gadu garumā. Filmu prezentēja 2012. gada aprīlī „Jauniešu kongresā” Vācijā.

2013.gada 15.aprīlī mēs dodamies ekskursija uz Pļaviņas hidroelektostaciju.

Elektrības ražošana, izmantojot ūdens enerģiju, Latvijas teritorijā sākās jau 19. un 20. gadsimta mijā. Rūpnieciskās ražošanas vajadzībām tika plaši izvērsta mazo hidroelektrostaciju celtniecība. Latvijas hidroresursu analīze, tostarp Daugavas izpēte, paredzot konkrētu hidroelektrostaciju atrašanās vietas, pirmoreiz tika veikta 1931. gadā. To veica Nacionālā spēku komiteja. 1939. gada 22. decembrī tika pieņemts likums par Valsts elektrības uzņēmuma ”Ķegums” izveidi. Šajā datumā arī enerģētiķi atzīmē aroda svētkus un AS ”Latvenergo” – savu dzimšanas dienu.

Pļaviņu hidroelektrostacija (HES) ir lielākā Baltijā un viena no lielākajām Eiropā. Šī celtne ir savā ziņā unikāla – HES uzceļot, pirmo reizi praksē tika pierādīts, ka ir iespējams būvēt vidēja krituma elektrostaciju uz mīkstas grunts.

Latvijas energosistēmā Pļaviņu HES ir ļoti būtiska nozīme – tā ir lielākā elektroenerģijas ražotne.

Ekskursijas laikā mēs bijam HES laukumā, lejasbjefa skatu laukumā, apskatījam HES maketu foajē, mašīnzāli , ka arī apmeklējam augšbjefa skatu laukumu.

Ko mēs uzzinājām:

Pļaviņu HES ļoti liela uzmanība tiek veltīta hidrotehnisko būvju drošumam. Šim nolūkam ierīkota vērienīga automātiskā hidrotehniskās būves stāvokļa monitoringa sistēma, kas darbojas tiešsaistē, nodrošinot nepārtrauktu agrās brīdināšanas režīmu, tiek izmantotas modernākās tehnoloģijas, sensori un automātiskā datu apkopošanas un apstrādes programma. Sistēma ir unikāla izvietoto sensoru skaita un to daudzveidības ziņā. Iegūtie dati tiek izmantoti hidroloģisko procesu izpētei un analīzei, kā arī hidrotehniskās būves tehniskā stāvokļa novērtējumam. Tas ir hidrobūves drošības garants.

Daugavas ūdens bagātība ļauj saražot vairāk nekā pusi no visas Latvijā saražotās elektroenerģijas hidroelektrostacijās, kur tiek ražota tīra bezizmešu enerģija. Saražotās elektroenerģijas apjoms gadā galvenokārt ir atkarīgs no ūdens caurplūduma apjoma Daugavā. Atjaunojamo energoresursu izmantošanas ziņā (procentuāli pret kopējo saražotās enerģijas daudzumu) Latvija ir vienā no pirmajām vietām Eiropā: kopumā ap 70% no AS ”Latvenergo” saražotās elektroenerģijas top no atjaunojamiem un videi draudzīgiem energoresursiem. Paužot atbalstu zaļajai domāšanai un videi draudzīgas elektroenerģijas ražošanai, AS ”Latvenergo” ir izstrādājusi starptautisku kvalitātes zīmi Powered by Green, ko piešķir saviem klientiem.

 

10.aprīlī skolā viesojas Latvenergo energoefektivitātes centra darbinieks Andris Spidans.

Viņš novadīja pamatskolas un vidusskolas skolēniem, ka arī pasniedzējiem lekcijas par  energoefektivitātes jautājumiem:

1. Kas ir energoefektivitātes marķējums?

2. Par efektīvo apgaismojumu.

3. Kā pareizi izmantot automātisko veļas mazgājamo mašīnu?

4. Elektriskā apsilde.

5. Elektrotransporta nakotne.

6.aprīlī mūsu skolēni kopā Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju A.Lembergu un deputātu A.Mirvisu veidoja putnu būrīšus.

• 1
• 2
•  

27.11.2012. notika mācību ekskursija uz „Kalija parku”, kurā piedalījas 10.klases skolēni kopā ar I.Lučinu un J.Fiļippovu

Uzņēmuma inženieris Jevgenijs Rediko pastāstīja mums, ka „Kālija parks”  nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu. Maksimālā pārkraušanas jauda ir 6.7 milj. tonnas gadā. «Kālija parka» piesārņojošā darbība atbilst B kategorijai. Uzņēmuma darbības rezultātā veidojas sadzīves un bīstamie atkritumi. Lielgabarīta sadzīves atkritumi un nešķirotie sadzīves atrkritumi tiek savākti noteiktās vietās novietotos  konteineros.

Lai maksimāli samazinātu minerālmēslu putekļu emisiju gaisā, „Kālija Parka” tehnoloģisko pārkaušanas procesu posmi, kur veidojas lielākā kravas putēšana (pie minerālmēslu pārbēršanas) ir aprīkoti ar aspirācijas iekārtām. Kuģu iekraušanas mašīnas ir aprīkotas ar putekļu slāpēšanas uzgaļiem, kas nodrošina emisiju samazināšanos par 95%.

Arī ir zināms, ka 80.gadu sakumā mūsu promenādē dega koki no kalija putekļiem (PM10). Tas notika, jo nebija speciālu tehnoloģiju, kā mūsdienās.

Kā nevēlamie notikumi ir noteikti:

• Putēšana kuģa iekraušanas laikā
• Nelabvēlīgie metroloģiskie apstākļi
• Minerālmēslu nobirumi teritorijā
• Lietus ūdens kanalizācijas piesārņojums
• Hidrauliskās eļļas noplūde

•  
• 1
• 2

26.11.2012. notika iepazīšanas ekskursija uz Ventspils Domes Vides uzraudzības departamentu, kurā piedalījās 10.klases skolēni kopā ar I.Lučinu. Ekskursijas mērķis bija uzzināt par nodaļas darbību un paaugstinātiem  bīstamības objektiem Ventspilī, lai varētu piedalīties konkursā „Dzīvoju Ventspilī – gribu strādāt Ventspilī!”

Vides uzraudzības nodaļas darbinieces Ilga Zīlniece un Tatjana Valdmane pastāstīja, ka savā darbībā  viņi realizē Ventspils pilsētas pašvaldības intereses  vides aizsardzībā un dabas resursu racionālā lietošanā savas kompetences ietvaros. 

Atskaite par mobilitāti

Next NaTurE’s stop: Ierapetra. South-east of Crete. The southernmost and hottest town of Greece, with an average temperature of 20,1 °C, few rainfalls (average 440mm of rain yearly) and the temperature rarely dropping below 12 °C. The town with the greatest duration of sunshine, with an average of 3101 hours yearly.

Nature around the town of Ierapetra offers different landscapes, a variety of habitats, a richness of biodiversity.

Visits and field trips of this mobility were planned so that NaTurE partners get to know as much as possible about the nature of Ierapetra in all its forms.

 

Teachers of NaTure had meetings,  field trips and simple moments of friendship.

Sunday the 23rd

Arrival of the teams from Latvia, Italy, Poland, Turkey

Monday the 24th

We went through the fields, in the plain of Ierapetra with the olive trees’ cultivations and the greenhouses for out of season cultivation of vegetables. A man made environment, where biodiversity is highly threatened by the use of agrochemicals.

A visit at Ha Canyon, at the north of Ierapetra with a Greek student, Nikos, as a guide.

The wild beauty of one of the most dangerous gorges of Greece. It reaches 400 meters high and the narrowest point is just 30 cm wide. Only very few professional climbers have managed to cross it. Because of its isolation, it offers shelter to plants and animals, away from humans, so rare species can be found there.

Close to the entrance of the gorge, the small Orthodox chapel of the “Holy spirit”.

Tuesday the 25th

Visit at the school.

Arrival of the teams from Slovenia, Germany, Portugal, France, Belgium

Wednesday the 26th

Coordinators’ meeting

• Problems faced so far were discussed

• feedback from the National agencies

• Tips on video filming

• publicity of the work done

• Tips for the oncoming mobility to France

• A new deadline for the photo contest was decided

• A deadline was set for informing the German coordinator about the persons (teachers, students, headmaster) that will participate at the mobility to Germany

• A detailed presentation and analysis of some parts of the questionnaire were presented by Thomas Gerl

• There was a brainstorm and decisions were taken about the organization of the Congress of Youth during the mobility to Germany. Decisions have been written in a shared google doc

Presentation of rare and endemic species that were detected in isolated areas of Ierapetra, by Giannis Zaharakis. Unique photos, presented according to the season of blooming. An introduction to the biodiversity of the area.

Visit at the “Long Beach”, to the east of Ierapetra

Thursday the 27th

Visit at the Center of Environmental education of Lassithi.

• Presentation of the role of the Center in the Environmental Education.

• Presentation on the biodiversity of Crete, by Kaloust Paragamian, from WWF Hellas and

• Presentation the importance of wetlands in Crete, by M.  Dretakis from the University of Crete and the Museum of Natural History of Crete.

Field trip to Kato Symi plateau, at the west of Ierapetra. A wetland that was dry at the moment, as it hasn’t rained yet since May. Study of the special characteristic of the flora species of the area; adaptation to overgrazing.

Visit at the Museum of Myrtos village.

Visit at the Bramiana water reserve, an artificial lake created after the construction of a dam, where water for irrigating the crops of the area is collected. The lake offers food and shelter to migrating birds too.

Friday the 28th

Visit at school for the teams that arrived on Tuesday.

Field trip to Chryssi island, 8 miles to the south of Ierapetra. An almost flat island with a maximum length of 5 kilometers.

Chryssi island is included in the Natura 2000 network to be protected, due to its unique and fragile ecosystem.

A  report  on the field trip to Chrissi island can be found here.

Saturday the 29th

Departure of partners from Turkey, Belgium, Germany, Italy, Slovenia, France

Sunday the 30th

Departure of the teams from Poland, Latvia

                                                                                

2011./2012.mācību gada noslēgumā tika organizēta vasaras nometne projekta dalībniekiem Ventspils 3.vidusskolā. Nometnes mērķis bija dabas objektu pētīšana, foto un video veidošana/apstrāde, atskaites filmas veidošana.

link

24th April

Teachers: Working sessions in the morning including lunch

Responsible person (country): Polish team

The first working session for teachers started on 24th April 2012 at 9 o’clock at the hotel. Our project coordinator, Thomas, warmly welcomed all teachers and started the session.

 

Part 1: The documentation of the Turkish mobility.

 

The first point of the meeting was connected with organising the documentation of the Turkish mobility. Each team was made responsible for writing one part of a teacher’s report. The countries volunteered for activities to describe. We also decided that the students were obliged to write short texts showing their feelings and impressions connected with their stay in Trabzon. Irina Lucina agreed to collect them and prepare a document in which they were going to be gathered together.

Part 2: The film script.

The development of the film script was one of the most important points of discussion during the second part of the working session. The group shared some ideas concerning making the common video together. We agreed on the themes which the countries could present in their movies and we finally decided that:

- Each team will give a link of a YouTube video containing typical cultural elements and landmarks of a given country. This part should last about 10 seconds.

- Each team will film 20 seconds of beautiful countryside scenes, landscapes, representatives of flora and fauna of the studied area .

- All these both parts of the movie should be sent to Thomas Gerl as a ready material to use for the final film.

Then we discussed in a detailed way the connecting elements that could join the movies prepared by all countries. We agreed on the particular connecting elements:

1. The connecting element between Greece and Latvia: raindrops from Greece falling down in a pond in Latvia.

2. The connecting element between Germany and Slovenia: a person walking down the mountain starting his/her trip in Germany and continuing his/her walk down the mountain covered with a forest in Slovenia.

3. The connecting element between Slovenia and Belgium: a person walking in a forest.

4. The connecting element between Poland and Spain: dunes.

In France the connection between man and his usage of the land will be presented.

5. The connecting element between France and Italy: an agricultural machine (a tractor).

From using the nature in a proper way (fishing, salt production, agriculture) we will pass to admiring the nature: the picture of a person sitting on a bench in a park in Italy eating oysters.

6. The connecting element between Italy and Turkey: tourists visiting the royal palace and dancing in the street.

.

Each country will produce 5 minutes of the film, combining the following elements: cultural landmarks, landscape and characteristic features of the studied area. The last part, where students say "This is my place in Europe" could be filmed in traditional costumes.

The speakers in the film will use their native languages. There will be subtitles in English. The teams will send the English text to Thomas Gerl with a timeline indicating in which place the subtitles should appear in the film.

Each team is obliged to send the recorded materials for a final movie until the middle of February. The film will be displayed on the Congress of Youth in Germany.

The next point of the working session concerned the common tool for gathering teachers’ and students’ pictures. We decided that after the mobility in Turkey each coordinator will choose 50 pictures of the best quality and upload them into a common dropbox to share.

The last point of the meeting regarded the organisation of the ecological message contest. The teams decided to enhance the international cooperation of students and encourage them to do the common work within international groups. The students were supposed to form groups consisting of different nationalities and write together creative ecological messages while their stay near the Uzungöl Lake. The students from countries not participating in the mobility to Turkey will decide which messages will be a part of the ecological calendar by voting.

The meeting was over at 12 o’clock and then all teachers and students went to the Yomra Volkan Restaurant to have lunch. The lunch was very delicious and it consisted of traditional Turkish dishes, for example, kirmizi mercimek corbasi (red lentil soup). During the lunch we could enjoy the presence of: the headmaster of Yomra Fen Lisesi - Mr Mehmet Zeki Dikmen, the Manager of Education - Mr Ayhan Hoş, the Maçka governor - Mr Ümit Cavuldak, the Arsin governor – Mr Salih Altun, the Mayor of Yomra – Mr İbrahim Sağıroğlu.

Pupils: Akcabat

Responsible person (country):

City Tour including dinner

Responsible person (country): Slovenia

24.4.2012

The first afternoon of our meeting in Trabzon, our hosts showed us the historical, cultural heritage and food delights of their city and country.

After lunch, we visited the Ayasofya Museum (St.Sophia Museum) from the time of Manuel I Comneusa (13.cent). We admired the message of the old frescoes of this church. A wonderful experience has been prepared to us by young Turkish students who danced on the sounds of their etno music. Many of us were surprised by their joy and energy. Another destination of our visit was Kemal Atatürk Pavilion. We have learned that the Turks are very proud of their great national leader, the first president of the modern Republic of Turkey (1881-1938).

Our next destination was the mosque Gulbaharhatun. All women were required to be covered with scarves, as it is applied for the visitors of mosques. In the silence we observed the prayer of Muslims.

Our first joint dinner was offered to us by the Orhan Fevzi Gumrukcuoglu, the mayor of Trabzon Municipality. With us, there were representatives of local and school authorities, namely: Fen Lisesi school headmaster-mr. M. Zeki Dikmen; General Manager of Education of District of Yomra-Ayhan Hos; Governer of Macka district-Umit Cavuldak; Governer of District Arsin-Salih Altun and Mayor of the District Yomra-Ibrahim Sagiroglu. Our host Bahar presented us these fine gentlemen and she translated mayor’s speech. He said that they were very honored by our visit and that he wishes, that our expiriences of Turkey would be shared with people in our home countries.

The first day of our roaming in Turkey was wonderful. We all enyojed the beautiful buildings, surroundings and excellent typical Turkish food.

25th April

Working sessions in the morning including lunch

Responsible person (country): Italy

The meeting starts at 9.00 and Thomas Gerl, the coordinator of the Project, begins telling the

teachers to show the teaching materials they have already done.

Victoria Terjanik, 11 Form

Don't let it die in hills of rubbish,
Don't let it disappear in mountains of scrap,
Don't keep your distance.
Please help to save it
And it will save your own life, too...

Vladislavs Terjaniks, 11 Form

Darja Lisaj, 11 Form

Today everybody is concerned about our nature and Earth pollution. But do you know what is happening around the planet? Do you know how many tonnes of space rubbish flying there above the atmosphere? Do you think it won't make any harm for us? "We loose so much good polluting our Earth here and there" - is an idea of my video.

Roman Ustalov, 10 Form

Skolas sadarbības projekts „Comenius”

2 mobilitāte – 19 marts – 25 marts, Portugalija

Maršruts: Porto-São Bento - Peneda-Gerês – Guimarães

Maršruta piezīmes

Autore: Viktorija Terjanika, Komentāri: Vasily Zasonenko, Jekaterina Kostiļeva, Tulkojums: Vasily Sazonenko

19 marts

Pirmdiena. Klusums.  Agri no rīta jau nenāk miegs, deļ neliela uztraukuma. Dažus menēšus es esmu gaidījusi šo dienu, šodien mēs braucam uz Portugaliju!

                Ar katru mirki uztraukums palielinājas. Pie skolas mums gaidīja neliels autobuss. Daudz skolēnu steidzās uz skolu ar mugursomām, bet es ar ceļasomu.

                Rīgas lidosta es biju tikai pāris reizes un tikai tad, kad gaidiju draugus, radiniekus. Un tagad pati gaidu savu reissu.

                Mēs jau esam lidmašinā, pacelšanas laikā piespiež pie sedekļa. Žēl ka nedrīkst bildēt. Rīga, lidosta, mājās... Viss tas palikatur, lejā, bet mēs celamies augšā. Šodien ir makoņaini, tāpēc pēc dažām minutēm jau nevar redzēt zemi. Bet paši makoņi ir ļoti skaisti un visas divas stundas es skatījos un tiem.

                Frankfurts. Ikkatru mirkli ir redzamas lidmašīnas nolaižas vai pacelas. Milzīga lidosta, bet grūti izdomāt nodarbošānas uz piecām stundām. Tāpēc mūsu grupa pavadija brīvo laiku kafeinicā. Tur mēs bijām streika liecinieki: cilvēki streikoja pret piesarņošanas un trokšņa, kurus izraisa lidosta. Labi, ka tas neiztraucēja lidosta darbībai, jo cilvēku bija ļoti daudz.

                Lidojumā līdz Porto skats bija ļoti skaists – ļoti daudz apgaismotu ielu, viss valsts Portugalija, izskatas ka viena liela pilsēta, jo pilsētas atrodas cieši vina pie otras.

                J.K – „Kopumā diena bija ļoti piesātināta un bagāta ar emocijam. Vienā dienā mes paspejam mainīt divus laika joslus, un pirmo reizi mēs bijām tik tālu no mājām par tiik īsu laiku. Pirmais iespaids no Portugalijas bija ļoti pozitīvs un es ar optimismu skatijos nakotnē.”

                V.S – „Runājot par ceļojuma gaidīšanu – līdz iekāpšanas lidmašinā, es biju salidzinoši mierīgs, tāpēc ka man jau ir pieredze pat ilgākos ceļojumos ārpus dzimtenes. Bet tas ir pirma reize, kad es nebiju uztraucēts. Es pirmo reizi ceļoju ar lidmašīnu, bet es ātri pelāgojos (bet turbulences posms – izcila lieta!)

20 marts

                Viesnicā, naktī, bija salidzinoši auksti. Brokastis bija garšīgs un diezgan laba produktu dažādība. Kamēr mēs gaidījam mūsu ceļvedi, pie mums pienāca krievu sieviete, mēs bijam pārsteigti, bet nevarējam atbildēt ka aizbraukt līdz Lisabonam, jo paši nezinājam. Ekskursija pa pilsētu bija neaizmirstama: ļoti augsts tilts, upe, palmas, citronu koki, mājas ar vienādam jumtām. Nākamais mūsu objekts, kuru mēs apmeklējam bija „Croft” (Porto vīna pagrabs). Vīnu mēs neizmeģinājam, bet atvedam mājās, kā suvenīru.

                Vakars, laiks iet atpakaļ viesnīcas virzienā, bet nevaram aiziet suvenīrveikalam garām. Pēc mūsu ceļvedis parādija mums muzeju, kura agrāk bija saistīta ar kuģniecību. Tieši no tās mājās ir viens no cilvēkiem, kurš pirmais apceļoja zemi. Bet savu funkciju muzejs nesaglabāja, tagad tur notiek tikai fotografiju izstādes.

                Kad atnācam viesnicā, laika atpusties nebija. Mēs paņemam visu bagažu un devāmies uz dzelzsceļa staciju, braukt uz Bragu. Stacija – velviens neliels muzejs, visas sienas ir rotaļotas ar tradicijas flīzes zimējumiem.

                Vilcienā ir ļoti daudz cilvēku. Ja ienākt vilcienā pēc dažam minutēm pēc iekapšanas laika – vietas jau nav, ir jāstav. Un kas vel ir redzams – vilcienā nav nekada trokšņa no sliedēm.

                Braga, mūs neviens nesatika, tāpēc mums pašiem bija jāmekle ceļu līdz viesnīcai. Prasīt taksometra šoferiem bija bezjedzīgi, jo viņi nesaprata angliski. Labi ka klasesbiedram bija GPS telefonā un mēs ātri atradam ceļu, bet bija jāiet 4,5 km ar visu bagažu.

                Tikai 20.00, miegs nenāk. Veikali jau taisās ciet. Mēs gajām pa ielu, meklejot kafeinīcu. Ēst mēs negribējam, tēja un kafija bija tieši tas, kas trūka. Bet kafeinicā nerunāja svešvalodās, izņemot ķiniešu.Visu bija jārada „uz pirkstiem”, jautri.

                J.K – „Manā sarakstā „Labākas pilsētas”, tagad ir velviena – Porto. Tā pilsēta atstāja lielo iespaidu: arhitektūra, ainava. Ļoti daudz emociju izraisija skats no tilta. Panorama bija līdzīga gleznai! Es nevienu reizi neredzeju tādu skaistumu! Tagad man ir mērķis – velreiz atbraukt uz Porto, un palikt tur uz ilgāku laiku.

 

21 marts

Desmitos no rīta visus aizveda uz skolu. Tā bija ļoti tuvu viesnīvai. Skola ir ļoti moderna un mūsdienīga ar lieliem sporta laukumiem centrā. Mūs jau gaidīja, to varēja saprast pēc skolnieku skaita pie skolas. Skaneja dažadi vārdi portugāļu valodā, žēl ka mēs nevarējam saprast ko saka skolotāja. Visi projekta dalibnieki bija aicināti zalē, kurā ir lidzīga Ventspils basketbola hallei.

Pēc neilga laika mūs iesaka dalīt komandās. Komandā bija trīs portugāļu skolnieku, un divi cilvēki no dažadam valstīm. Pirmais uzdēvums bija orientēšanās pilsētā. Bet par laimi, vietējie skolnieki ļoti labi zināja pilsētu. Uzdevuma merķis bija atrast kādu informaciju par noteiktu objektu, vai uzprāsit to strādniekiem kurie ir iekša.

                Pēc orientēšanās mūs gaidīja sporta pasākumi tadās pašās komandās. Pavisam bija piecas dažādas stafetes (gan komanda, gan individuala), bet visi punkti  gāja komandieskaitē. Īpaši grūti pasākumi netika piedavāti, tāpec visi varēja piedalīties, labāk vai sliktāk, bet galvenais bija process (sadraudzēties un tuvāk iepazīties ar skolniekiem), nevis rezultāts.

J.K.  – „Sportā sacensibās mani pārsteidza portugāļu skolēnu skaits, tāpēc visas komandas bija sadalītas uz četram grupam.”

Bet pēc sporta pasākumiem mūs gaidīja oficiāla atklāšana un vakariņas. Sākuma bija nedaudz informacijas par pašu projektu, tad nacionala parka apraksts, īt sevišķi mūsu maršruta apraksts. Geres apvieno ļoti daudz dēto sūgu, un tādā ziņā ir unikāls.

J.K – „Oficiālās vakariņās mani nedaudz šokeja ēdienu skaits – trīs dažādi karstie ēdieni pēc kartas, uzkodas, deserts. Mēs pat pusi no tā neapēdam. Tas bija īsts parbaudījums.”

V.S. – „Sporta sacensības es vel ilgi atcerēšos. Bet visvairāk man patika galvena koordinatora (Tomasa Gerla(Vācija)) runa. Viņš tik labi dažādoja to ar aforismiem un jokiem, ka klausīties bija ļoti viegli.”

Vakarā pilsētā ir auksti, neskatoties uz dienas karstumu. Bet laika atpusties nebija, jo bija jākarto mugursomu un no rīta jādodas uz nacionālo parku. Tur mūs gaidija visinteresantākais!

22 marts

Pie skolas mūs atkal gaidīja 10.00. Tieši šodien sākas Geres apmeklēšana. Parka reljefs ir atšķirigs no mūsu dzimtenes reljefa – Geres ir ļoti kalnains un klinšains. Visus projekta dalibniekus sadalīja uz divām grupām pa 30-35 katrā un katrai grupai bija savs autobuss. Dodoties ceļā mēs nevarējam autraut acīs no ainavas aiz loga. Protams uzreiz redzam daudz citronu, apelsīnu un mandarinu koku, kuras neaug mūsu klimatā. Ceļš nebija ļoti ilgs, aptuveni viena stunda. Mēs apstajāmies kalnā, no kurā bija brinišķīgs skats. Galvā ir tikai emocijas un pat nevaram iedomāties, kas mums gaida tālāk, ja pat tagad nevar atrast vārdus lai aprakstīt redzēto! Taču ceļojums turpinājas pēc neilga laika.

Pēc 15 minūtem mēs jau stājamies citā vietā. Tagad mums ir vesels pārgājiens kalnos. Visi ar labu noskaņu devās pēc mūsu glābēja (Bombeiros), kurš rādija ceļu. Laiks bija izcils – no rīta kalnos bija vēss, bet pārgājienā saulē bija ļoti karsts, bet auksts vejš neļava līdz galam sajust karstumu. Ļoti lielu ceļa posmu bija jākapj augša, bet gandrīz visi izturēja. Šaura taciņa, no abam pusēm aug dzelkšņaini krūmi. Ļoti uzmanīgi bija jāiet un jāskatas lejā, jo taka ir akmeņaina.

Neliela atpūta kokā ēnā. Visi ir nedaudz noguruši, bet visgrūtākais ir tikai priekšā! Tas ir ļoti straujais kāpums kalnā. Akmeņi un saknes tikai pagrutināja kāpumu. Kam bija grūtāk, tika augšā pēc 30 minūtem, vairāk sportiskie tas pats kāpums aizņema 10 minūtes. Kalni nevienam netraucēja baudīt dabu, tāpēc nebija starpības lēni vai ātri kustēties.

Pēc lanča mēs ar otru grupu mainījamies, mums paveicās: grutākais mums bija no rīta, jo otrais mūsu pārgājiens ir vieglāks par iepriekšējo. Neparasti ir tas, ka dienā temperatūra ir ap 25°C, bet koki vel joprojam bez pumpuriem.

Otrais pargājiens aizņema ap pusotru stundu, mēs redzējam ļoti daudz dažādu augu sugu un visādus kukaiņus. Kopumā šīs dienas pargājieni bija ļoti interesanti. Ņemot vērā to, ka rezerve atrodas Portugalijā un Spānijā mēs dažas minūtes bijām arī Spānijā. Ar prieku mēs vēl aizietu atkal pargājienā, bet grupa kāpj autobusā un mēs dodamies atkal kalnos. Pēc neilga laika mēs atbraucām pie viesnīcas, pēc izkāpšanas varam just ka visi ir noguruši un lēni pienāk miegs. Gribās pastaigāties vēl, paskatīties zvaigžņus, bet jāiet gulēt, var būt sapnī varēs arī apskatīt zvaigžņus.

V.S. – „Diemžēl, mūms neļava noiet no takas mūsu glābēji. Bet tomēr man izdēvas kaut uz mirkli uzrāpties uz klinti, bet mani ātri „nolaidija lejā”. Bet esmu paspejis sajust brīvību, kuro daži nejutīs manā vietā.”

J.K. – „Ta bija visgrutāka dienā nedeļā, fiziski un skatoties uz citiem, varu secināt, ka viņiem bija grūti arī.Kāpšanas laikā mūsu grupa izstiepjās tā, ka pirmiem bija jāgaida ap 20 minūtem. Taču, atgiežoties viesnicā, es atpūtos pus stundas un biju gatava atkal doties tadā paša pārgājienā kalnos. Ļoti iepriecināja silts laiks, un bija iespēja „sasildīt kauliņus” pēc ziemas.”

 

23 marts

                Rīts iesākas tapat, ka iepriekšejās dienās – saulains un silts. Šodien atkal ir planoti pārgājieni kalnos. Mēs nezinājam, kud devamies, bet zinājam ka jāiet mums ir 9 km. Gribejās ātrak iesākt. Tas notika ap 11.00. Sākuma bija apmeklējam nelielu muzeju, kur bija stāstits par dabu un ciemu netālu no šis vietas. Kad sešdesmitājos gados, tika uzbuvēts dambis, iedzīvotājiem bija jāiet mēklēt jaunu dzīves vietu, jo ciems palika zem ūdens.

Gājam mēs diezgan lēni, bet bija jāgaida atpalikušos un, gaidot, iznāca ļoti daudz skaistu bilžu. Ceļojam mēs pa taku, kuru, savulaik, bija uzceluši romieši. Ceļš saglabajas ļoti labi, bet bija vietas kur iet bija grūti. Tieši pa šo ceļu mēs aizgājam līdz upei, kurā ir uzcelts iepriekš minētais dambis. Appludūša ciema nevarējam saskatīt, jo udens līmenis bija par augstu, tomēr skats bija izcils. Nevaram nepieminēt, ka visulaik komanda no mūsu skolas gāja pirmā, bet mēs gājam salidzinoši lēni.

Diemžēl tas bija mūsu pēdējais kalnu pārgājiens un mēs devāmies Bragas virzienā. Mums bija tikai divas stundas līdz vakaras plāniem, kurus mēs pavadijam, perkot dažādas lietas, lai atveztu tos Latvijā. Pulksten 20.00 mūs gaidīja vakariņas gimenēs. Runājot precizāk – mūs (trīs skolniekus) uzaicināja divas ģimenes kopā. Ģimenes viņiem bija lielas, tāpēc pie galda bija deviņi cilvēki. Skolotājem bija sava programma – rastorāns. Mūsu tikšanas ar ģimenēm bija neaizmirstama! Daudz runājam un smejamies, ēdieni bija ļoti garšīgi. Visas četras stundas pagaja ļoti ātri. Pēc tam bija jāiet atpakaļ viesnīcā.

J.K.  – „Otra diena kalnos bija daudz vieglāka, lielā mērā, tāpēc kā gājam pārsvarā lidzenumā. Ģimene, kurā mēs bijam ciemos bija ļoti viesmīlīga. Viņiem bija ļoti patīkami dabūt suvenīrus no Latvijas, savukārt mums viņi uztaisija pozitivu atmosfēru un paaugstināja garstāvokli vakariņas laikā. Es ceru, ka viņiem bija tikpat interesati sarunāties ar mums, ka mums ar viņiem.”

V.S. – „Man nav ko pievienot stāstam, izņemot to, ka Portugalijā nav jānoņiem apavus, ienācot mājās. Un ka jau varat minēt, kad mēs izstāstijam, ka mūsu valstī ir jādara, viņi bija pārsteigti. Es jau nesaku cik grūti ir saprast mūsu izcelšanu un valodas, kurās mēs runājam. Bet cilvēkiem ir ļoti laba humora izjuta un viņi var dot sajusties, kā mājās.”

24 marts

Brokasī bija tikai mūsu grupa, pārējie aizbrauca mājas āgri no rīta. Bet mums ir velviena diena Portugalijā. Mēs nodevām ēkas atslēgas un, atstajot bagažu viesnicā, devamies uz Guimarães ar portugāļu draugiem. Pilsēta ir aptuveni 30 km no Bragas. Tā ir pamatpilsēta visam valstīm un, šogad, ir Eiropas kultūras galvaspilsēta. Tieši tur atrodas pils, kurā iesakas Portugalijas vēsture. Savdabīgas sienas, lai strēlnieki varetu aizsargāt pili un ļoti augsts tornis vidū.

Pils – nav vienīgais objekts, kuru mēs apskatījam. Staigajot pa pilsētu, atkal nopirkam suvenīrus. Žēl ka mums ir limits, kuru nevar pārsniegt mūsu bagaža lidostā. Ļoti daudz dažādu konstrukciju ir novietoti pilsēta, jo naktī bija planoti pilsētas pasākumi. Diemžēl mes nevaram palikt un piedalīties.

Vakarā mes jau devamies ar vilcienu uz Porto, un apmetāmies viesnīca. Mūsu istaba bija plašāk nekā pirmajā dienā, un skats no loga bija iedvēsmojošs! Naktī ir ļoti daudz gaismas pilsētā, un cilvēki staigāja turp un atpakaļ. Vai viņi redz šo nakts pilsētas skaistumu?

J.K – „Vēl viena ļoti piesātināta diena, ar ļoti lielu fotografiju un suvenīru skaitu un, protams pozitīvu emociju pilna. Un ka jau bija minēts, Guimarães ir Eiropas kultūras galvaspilsēta šogad.”

V.S. – „Un atkal es brīnos par mūsu draugu labu humora izjutu, kurie labi dažadoja mūsu staigāšanas. Es vēl ilgi atcerēšos īsto portugalijas kafiju, kuro labāk vinu reizi izmēģināt (bet labāk divus, un vēl mājas atvezt), nevis stāstit. Bet Braga un Geres man palika dvēselē, bet Porto – ne īpaši.”

25 marts

Pēdēja dienā Portugalijā. Nevaram iedomāties ka rīt jau būsim mājas. Kļuva makoņaini, bet ists lietus tā arī neiesakas. Mēs jau esam gatavi braukt, taksometrs jau gaida. Lidosta, kontrole un bagaža nodošana. Pēc neilga laika mēs jau Briselē. Tur mēs pavadījam četras stundas, veikalu daudz, tāpēc laiks pagāja ātri. Pēc lidojuma esam jau gandrīz mājās. Bija nedaudz savādi, dzirdēt krievu un latviešu valodu lidmašinā. Braucot mājas, visi gulēja, un beidzot Ventspils. Esam mājās.

J.K. – „Grūta bija diena, īpaši man, jo deļ āgras piecelšanas es visulaik biju miegaina, un ceļš mājas bija grūtakneka ceļš uz Portugaliju. Briseles lidostā bija daudz saldumu, piemēram beļģijas šokolade. Tāpēc lidmašinā mēs iegājam ar maisiem.”

V.S. – „Var pateikt daudz, bet labāk īsāk: ja kāds grib zaudēt svaru, bet ēdot piecus ēdienus katru dienu, es ieteiktu braukt uz Portugalijas nacionālo parku Peneda-Gerês (neņemot vērā neaizmirstamu iespaidu)”

J.K. – “Viss ceļojums iedeva ļoti daudz neaizmirstamu momentu, notikumu, emociju un iepazišanas ar dažādu tautību projekta dalibniekiem. Bija ļoti interesanti kontaktēt ar cilvēkiem do dažādam valstīm, salidzināt mūsu un viņus dzīvi. Ceļojums ir laba pieredze, un to ko mes ieguvam – noderes mums tuvākaja nakotnē. Tagad palika tikai skumjas par to, kas ar mums notika šajās dienās. Tas ir tiešam liela laime, būt tadā valstī, ka Portugalija.”

Secinajumā, gribas pateikt liels paldies visam projektam un mūsu 3. Vidusskolai. Pirmkārt, par to, ka iedeva mums tādu iespēju apskatities citās valstīs, atrast jaunus draugus. Tada iespēja var būt tikai vinu reizi mūžā, un esmu priecīgā, ka izmantoju to. Iespaids no Portugalijas paliks atmiņā un dvēselē un daudziem gadiem…

Autors: Vladislavs Terjaniks

Merojot ceļu cauri Ziemeļkurzemes piekrastei, gar acim zib neskaitamas priedes, šur tur pavīd arī egles un bērzi. Ja neizkāpj no auto, var rasties iespaids, ka piekraste ir tikai bezgalīgi priežu meži, un grūti pat nojaust par šā jūras krasta dažādību. Piekrastes krāsainība un daudzveidība šur tur atsedzas zvejnieku ciemos, kur starp mājām pavīd atklātas kāpas, pļavas un pat jūra. Taču vislabāk šo skaistumu var iepazīt un izjust, ejot kājām gar jūras krastu. Ar gleznainām pludmalēm priecē Valgalciema–Kaltenes jūrmala, kas it ka nosēta ar lielākiem un mazākiem laukakmeņiem. Tie stāsta gan par savu pagātni, gan tagadēja jūras krasta veidošanos 2–3 tukstošu gadu laikā. Viena no skaistākajām dabas rotām ir sausās kāpu pļavas reljefa paaugstinājumos, piemēram, Kaltene un Kolka. Tikai pļaujot un ganot ir iespējams saglabāt šo pļavu sugu daudzveidību. Īpašu dzīvību jūras krastā rada valki, mazo un lielo upju grīvas. Tās ir nozīmīgi zivju ceļi, patvērums platlapju audzēm un tur mītošiem augiem un dzīvniekiem. Lai saglabātu šo unikālo Eiropas mēroga piekrastes kompleksu, ir izveidotas vairākas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, kuras iekļautas arī Eiropas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā Natura 2000. Ziemeļkurzemes sauszemes teritorija ir cieši saistīta ar jūru, it īpaši ar tās seklūdens daļu. Gan Irbes šaurums, gan Rīgas līča rietumu krasts ir atzīti par putniem nozīmīgām vietām Baltijas jūrā. Jūras piekrastes aizsardzību regulē Latvijas Republikas Aizsargjoslu likums. Saskaņā ar šo likumu nosakāma krasta kāpu aizsargjosla vismaz 300 m platumā (ciemos vismaz 150 m platumā, iekļaujot aizsargajamos biotopus), kā arī jūras aizsargjosla – pludmale un jūra līdz 10 m dziļumam.

'Mums bija neliela ekskursija apkārt bākai. Cilvēkus, kuri dzīvo šajā apkartnē, jau kopš seniem laikiem sauc par kāj-griežiem... ...Bija ļoti interesanti staigat pa mežu.'

'...Mežs bija apburošs - Saule spīdēja un mēs varējam redzēt ik visu - mazus putniņus, līdojošus ugsti virs mums, sēņus, augošus netālu no takas, pa kuru mēs ejām un daudz ko citu, kas bija tālu no mums...'

'... Vienmēr ir cilvēki, kuri kaitē mūsu pasaulei un pat nedomā par to. Iespējams, tas notiek viņu slinkuma dēļ, varbūt, viņi dara to netīši. Bet kāmēr ir cilvēki, kuri cenšas pretoties un cinīties ar to, mēs esam drošībā.'

Viktorija Terjaņika

Pirmais mans iespaids par Latvijas dabas muzeju bija vel 10 gadu atpakaļ, bet es uzzinaju ļoti daudz jaunu, interesantu faktu...
Mūsu ekskursija bija sākusies ar to, ka mēs apskatijam latvijas reljefa karti, kurā var redzēt visus dziļumus un augstumus. Tajā pašā ēkā atrodas visi esošie Latvijas izrakteņi un grunta veidi. Apskatot ekspoziciju mūsu grupa ieraudzija ka Latvijā tomēr ir derīgie izrakteņi.
Nākamāja telpā bija putnu izstade, pirmie no tiem bija pārsvarā peldošie putni, interesanti bija tas, ka mes visi zinam ka visiem peldošiem putniem ir membrānas starp pirkstiem. Bet ir īpašas sūgas, tādas ka dukurveidīgie, kurām tas membrānas atrodas uz katra pirksta atsevišķi. Mēs nevarejam nepamanīt arī zosveidīgus putnus, jo ar tiem mes sastopamies gandrīz katru dienu Ventspilī braucot netālu no ūdens kanaliem. 
Tajā paša ēkā atrodas arī plēsigie putni tādi piemēram ka ērgļi, plēsigiem putniem ir ļoti biezs spalvu novietojums lai viņi varētu ļoti ātri pārvietoties un planēt gandrīz bez jebkadas skaņas. 
Ļoti daudz dzēņu dzivo Latvijā. Tie putni ir vajadzīgi augiem, jo dzēņi pārsvarā ēd kukaiņus no augu stumbriem. Dzēņu mēlis ir novietots galvā un pārsniedz paša dzeņa garumu. Viena no skaistākajām putniem Latvijā ir Bišu dzenis un Zaļais dzenītis.
Velviena ļoti nozimiga un tajā laikā visklusāka grupa ir pūčveidīgie. Tie dzivo parasti naktī un tāpēc tiem ir mīkstais apspalvojums lai pēc iespējas klusāk lidotu. Klusais pārvietojums nodrošina pūcem labas medības, tatad arī labu dzīvi.
Viena no interesantakajām dzimtām ir vārnu dzimta. Varni ļoti labi atcerās cilvēkus kuri slikti uzturējas pret viņiem un ir zināmi tādi gadijumi kad vārni bija sekojuši un pat uzbrukuši cilvēkiem. Krauklis ir viens no gudrākajam putniem pasaulē. Ir pat tāds viedoklis ka tos ir vieglāk iemācit runāt neka papagaiļus.
Man ļoti patika informācija par to, kā vajag barot putnus. Ja teikt precizāk es pieveršu lasītaju uzmanibu ar ko nevajag barot putnus. Nav jēgas dot tiem balmaizi jo tā nav pilnvertīga barība putniem un nevajag dot tiem salītu barību. Ar tādu domu beidzās putnu ēka un sākas dzīvnieku ēka.
Ļoti plaši mums stāstija par dzivniekim to ka katram ir sava lomā mežā un katra sūga ir vajadzīga Lavijas mežiem. Īsi varu pateikt tā ka cilvēki cenšās glābt balansu starp dzivniekiem lai kāda suga pēkšņi neizzustu. Ir arī atsevišķs stends par citu valstu apdraudētam sūgam un Latvijā glabj ne tikai saevējas sugas bet arī palīdz citām valstīm.
Vesturiski Latvijā ļoti dažādi mainījas klimats un ar to arī mainījas vide. Visinteresantakai augs manuprāt bija peldošais ezerrieksts. Tagad tā ir aizsargata suga un ļoti maz izplatīta. Tā ir interesanta ar savu vēsturi. Riekstiņi ir ļoti cieti un asi, līdz ar to senie cilvēki pat izmantoja tos aizsargajoties, uzkāpot uz tādiem riekstiem cilvēks krita no sāpem, tāda veida senie cilvēki izmantoja šos riekstus.
Pēdejā telpā kurā mēs iegājam bija ekotelpa, tur bija radīti visi energopateriņu resursi Latvijā, un arī istabas makets kurš bija pieslegts ritenīm. Jocīgā formā mēs varējam apskatīties cik daudz elektropreču cilvēks var ieslēgt ar saviem spēkiem.

Vasilijs Sazoņenko

Tērvete - kā brīnumaina mežu sala glieznojas plašo Zemgales līdzenumu vidū. Pievilcīgu un noslēpumainu to padara senie pilskalni, gleznainā Tērvetes upītes ieleja, gravas un pakalni, teiksmas un pasakas. Šī vieta neatstās vienaldzīgus arī tos, kuri apbrīno seno zemgaļu varenību. Tie mūsdienu paaudzēm māj atmiņas, pakāpušies trīs senajos pilskalnos. Iecienītākās parka vietas, kuru apskatei nepieciešamas vismaz 3 stundas, ir Pasaku mežs, Rotaļu laukums un Rūķīšu mežs. Ne vienam vien dabas draugam apbrīnu izraisa unikālais priežu sils, kurā majestātiskajiem kokiem mūža ilgums tuvojas 300 gadiem. Tos, kuri vēlas atpūsties no ikdienas steigas, baudot nesteidzīgu atpūtu, aicina Veco priežu parka daļa. Tajā ir daudz taku klusām pastaigām.

'Tas bija brīnišķīgs rudens rīts. Bet mēs negribejām gulēt - mēs dodamies neaizmirstamajā braucienā uz dabas parku Tērvete...'

'...Skats uz parku ir brīnišķīgs. Tērvetes upīti šķerso nelieli tiltiņi, liels taku daudzums, kas ir lidzīgs tiklam un liels koka skulptūru...'

'...Brauciens uz Tērvetes dabas parku bija viens no visaizraujošākiem kāds man tikai bija.' '...Es vienmēr brīno cilvēku atteiksme pret dabu. Mūsu planeta ir vienīga, kāda mums ir, tāpēc mūms vajāg rūpeties un sargāt to, jo neviens nedos mums citu vietu kur dzīvot.'

Viktorija Terjaņika